Par mani

Es sevi redzu kā vizuālo dzejnieci – radot darbus, kas pauž to, ko vārdi nespēj izteikt. Mana māksla ir klusuma rituāls, ceļš uz jēgu un telpas garīgumu. Katrs darbs sākas ar iekšēju klusumu – ar cilvēku, telpu vai noskaņu – un kļūst par fizisku liecību: par klātbūtni, intimitāti un formas dziļumu. Es neražoju. Es radu vienīgos darbus. Ar krāsu un kustību palīdzību es palīdz cilvēkiem ieraudzīt savu pasauli citādi.

Viktorijas Kaltenas stāsts

Mana vērojošā, jūtīgā daba mani neveda pie modes vai tendencēm, bet gan pie klusās pasaules, kur mākslu rada ar roku un sirdi. Mans ceļš sākās Latvijā – manās mājās, manā ainavā. Bez akadēmiskas izglītības es veidoju savu valodu, soli pa solim, ar intuīciju, pieredzi un cieņu pret detaļu. Kopš 2010. gada es esmu radījusi oriģināldarbus – gan individuālus pasūtījumus, gan sienu gleznojumus, gan konceptuālus darbus interjera telpām. Esmu sadarbojusies ar dizaineriem, izstādījusies kultūras centros un piedalījusies kopienas mākslas projektos visā Latvijā. Man ir izglītība humanitārajās zinātnēs un estētikā, kas ietekmē manu pieeju – vienkāršība virspusē, bet dziļums saturā. Mani darbi ir bijuši redzami:– “Klusuma Rāmjos”, personālizstāde Liepājā (2022)– “Piejūras Gaismas”, brīvdabas izstāde Jūrmalā (2023)– Labdarības projektā “Krāsa kā Sirdsbalss”, Bērnu slimnīcā Rīgā (2021)Ar katru gleznu es vēlos ne tikai uzrunāt aci, bet arī apturēt brīdi – sajūtas mirkli.

Mākslinieces izteikums

Mana mākslinieciskā prakse ir emociju destilācijas process. Ar niansētu žestu, krāsu slāņošanu un simbolisku tēlu palīdzību es pētu atmiņas, saiknes un iekšējās rezonanses klusās teritorijas. Katrs darbs ir sajūtas pēda – nevis vienkārši redzēta, bet pārdzīvota. Tā ir klusa atbalss neizteiktajam.

Glezniecība man ir veids, kā interpretēt klātbūtni. Tonis un tekstūra ir mana valoda, ar kuru izgaismoju gan vientulību, gan prieku. Tā ļauj man godināt klusumu, trauslumu un nepabeigto – īsto.

Mana prakse ir dziļi balstīta sadarbībā – ne ar komandām, bet ar cilvēkiem, kas man uztic savus stāstus. Es neko nekopēju. Es tulkoju. Gan portretā, gan sienas gleznojumā es klausos neredzamajā un atbildu caur otu.

Mans mērķis ir kvalitāte. Es strādāju lēni un ar apzināti. Katrs audekls ir kā dialogs – apstāšanās, saruna, pārveide. Māksla nav lieta, tā ir pieredze.